Mani dēli ir unikālas personības, kas padara manu dzīvi par krāsainu piedzīvojumi no skumju asarām, jo kaut kas nav izdevies, līdz eiforiskai laimei, kad saprotam, cik labi ir būt visiem kopā.

Vecākais ir Gustavs. Mana pirmā pieredze, mani klupšanas akmeņi, mans ledlauzis. Bērns ar neparastu dzīves skatīju, kas citiem nav tik viegli uztverams. Ar viņu esam gājuši cauri ļoti daudz pārbaudījumiem, un ceļš ir tikai pašā sākumā.

Vidējais ir Tomass. Bērns, kas pierādīja, ka viss taču ir tik vienkārši, viss ir iespējams. Ar viņu viss ir tik vienkārši, tik viegli, bet iespējams, ka tas ir tikai maldīgi un ar laiku tas mainīsies. Savā vecumā viņš ir pārsteidzoši dzīves gudrs un vienmēr zina, ko un kad pateikt. Mans mīļākais citāts: “Mamm, tu esi ļoti skaista, bet, ja uzkrāsosi sārtas lūpas, būsi vēl daiļāka.”

Jaunākais ir Valters. Mans mazais mīļums, kas bieži vien piesit kāju un pieprasa savu. Cilvēks ar ļoti izteiktu savu gribu. Tad nu man atliek mēģināt viņu mainīt, vai tomēr pieņemt tādu, kāds viņš ir.